Savvaļas dārgumi
Šajā izdevumā piedāvājam ieskatu visās Latvijas lielākajās aizsargājamās dabas teritorijās – gan tajās, kuras var aplūkot klātienē jau nākamajās brīvdienās, gan tajās, kur dabas norises traucēt aizliegts. Fotogrāfijas un aculiecinieku stāstījumi aizved savvaļas dārgumu pasaulē.
Latvijas viszaļākais stūris
Slīteres nacionālajā parkā ornitologiem izdevies novērot lielāko rubeņu riestu Eiropā – 66 rubeņu gaiļu vienuviet! Šis parks ar lielo dabas daudzveidību pārsteidz un savaldzina ikvienu, turklāt te atrodamas arī tādas tūristu iecienītas vietas kā Kolkasrags, Šlīteres zilie kalni un Lībiešu tautas nams.
Vienīgais Latvijā
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida dabas aizsardzības teritorija mūsu valstī. Te, piemēram, var sastapt pašmāju lielāko plēsēju lāci vai, iegādājoties licenci, piedalīties vēžošanā. Turklāt zinātnieki aicina palīdzēt noteikt arī spāru vai orhideju sugas.
Izlūkgājiens pirmatnīgumā
Pētnieku interesi Moricsala izpelnījās jau gandrīz pirms simt gadiem, kad to pasludināja par tā dēvēto dabas jaukumu apvidu. Senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā vilina ar dabiskiem platlapju mežiem, kuros patvērumu raduši gan zivju ērgļi, gan īpaši aizsargājami kukaiņi.
Ezeru zemes pastarītis
Teiku un nostāstu klātbūtne jūtama Rāznas nacionālajā parkā. Tā galvenās bagātības slēpjas daudzajos ezeros, gleznainā, paugurainā reljefā, dabas un kultūrvēsturiskajās vērtībās. Pats jaunākais nacionālais parks aptver ūdens tilpuma ziņā Latvijas lielāko ezeru.
Radies cilvēka cīņā ar dabu
Rožaini sārtiem ziedu zvaniņiem ziedošā viršu radiniece – grīņa sārtene – savulaik bijusi iemesls Grīņu dabas rezervāta dibināšanai 1936. gadā. Tagad sārtenes atradnes gan samazinājušās un to vietu ieņem citi aizsargājami augi.
Vidzemes Šveices dārgumi
Rudenī par vienu no apmeklētākajām Latvijas vietām kļūst Siguldas puse, kas vilina ar Gūtmaņa alu un Gaujas senleju. Ko vēl slēpj par Vidzemes Šveici dēvētā vieta? Ne tikai mānīgo un nemierīgo upi, kuras krāšņajos krastos ieritinājušies ezeri un saauguši mežu biezokņi.
Neskarta daba lielpilsētas pievārtē
Pavisam tuvu, stundas braucienā no Rīgas, atrodas Ķemeru nacionālais parks. Līdzās jūras līcim un zvejniekciemiem tajā rodams patvērums no pilsētas kņadas. Neskarti meži, reti sastopami augi un citi dabas dārgumi meklējami Ķemeros. Vērīgākajiem izdosies pamanīt arī parka simbolu – baltmugurdzeni.
Vislielākais Latvijas purvs
Teiču dabas rezervāts glabā vienu no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Lāmās spoguļojas sīkas priedītes, bet dzērveņu pogas sfagnu klājā vilina nelegālos ogotājus. Savulaik te ligzdu vijušas arī baltirbes, kas pēdējo desmitgažu laikā, visticamāk, izzudušas.
Daudzveidība avoksnājos
Krustkalnu dabas rezervāta pauguri un lejas ir biezi apauguši mežiem, bet šeit pamanās augt pat 17 orhideju sugas. Rezervāta īpašā vērtība ir kaļķainu augsni mīloši augi. Turklāt te atrodami gandrīz visi Latvijā esošie meža augšanas apstākļu tipi.